Smadzeņu pašregulācijas seansi ar infra-zemo frekvenču neirofīdbeku
Drošs un pētījumos balstīts veids, kā palīdzēt smadzenēm atjaunot līdzsvaru, mazināt stresu un uzlabot pašsajūtu gan bērniem, gan pieaugušajiem.




Smadzeņu pašregulēšanas treniņa metode
Nomierina nervu sistēmu un uzlabo pašsajūtu trauksmes, stresa, bezmiega, UDHS un traumu gadījumos.
Kas ir infra-zemo frekvenču neirofīdbeks (IZF)?
Infra-zemo frekvenču neirofīdbeks (IZF) ir saudzīga, nesāpīga, neinvazīva, bet dziļi iedarbīga smadzeņu pašregulācijas metode, kas piemērota gan bērniem, gan pieaugušajiem. Seansu laikā smadzenes, saņemot tiešu atgriezenisko saiti par savu darbību, pakāpeniski iemācās stabilizēt uzbudinājuma līmeni un efektīvāk pielāgoties ikdienas slodzei.
Pieaugušajiem tas nozīmē labāku spēju tikt galā ar hronisku stresu, trauksmi, miega traucējumiem, emocionālu pārslodzi un izdegšanu, savukārt bērniem – mierīgāku uzvedību un labāku pašregulāciju.
Infra-zemo frekvenču neirofīdbeks ir smadzeņu darbības pašregulācijas metode, kurā tiek ietekmētas ļoti lēnās smadzeņu svārstības – infra-zemās frekvences, kas ir zem 0,1 Hz. Šīs svārstības ir cieši saistītas ar autonomās nervu sistēmas darbību, sirdsdarbību, asinsspiediena svārstībām, skābekļa līmeni asinīs un vispārējo uzbudinājumu. Tās nosaka, cik viegli smadzenes pārslēdzas no miera stāvokļa uz stresu un atpakaļ, un cik stabils ir mūsu emocionālais stāvoklis.
Šo metodi bieži dēvē par smadzeņu darbības stabilizatoru. Tā tiek izmantota gan kā patstāvīga intervence, gan kombinācijā ar psihoterapiju vai medikamentozu ārstēšanu, īpaši klīniskos gadījumos, kur nepieciešama dziļāka nervu sistēmas regulācija.
IZF nav brīnumlīdzeklis un neaizstāj medicīnisku ārstēšanu, taču tā var būt nozīmīgs palīgrīks, kas palīdz nomierināt un stabilizēt nervu sistēmu daudzos gadījumos.
Gadījumi, kuros IZF bieži tiek izmantots kā papildinoša terapija:
1. Posttraumatiskā stresa traucējumi un trauma:
Palīdz mazināt trauksmi, stabilizētnervu sistēmu un samazina hiperuzbudināmību.
2. Uzmanības deficīta / hiperaktivitātes sindroms (UDHS):
Uzlabo smadzeņu uzbudinājuma regulāciju, uzmanības spējas un impulsu kontroli. Dati rāda, ka aptuveni pēc 35–40 IZF seansiem bērniem ar UDHS uzlabojas uzmanība, hiperaktivitāte un impulsu kontrole, ko apstiprina arī objektīvi pētījumi un atkārtoti testi. IZF netiek pozicionēta kā “UDHS izārstēšana”, bet gan kā atbalsta un simptomus mazinoša metode, kas palīdz padarīt citas terapijas efektīvākas.
3. Autisma spektra traucējumi:
Uzlabo pašregulācijas spējas, veicinot labāku uzmanības noturību, miega kvalitāti, trauksmes mazināšanos un adaptīvo funkcionēšanu ikdienā. IZF netiek pozicionēta kā “autisma izārstēšana”, bet gan kā atbalsta un simptomus mazinoša metode, kas palīdz padarīt citas terapijas efektīvākas.
4. Trauksme, hronisks stress, depresīvi stāvokļi:
IZF seansi nomierina centrālo un veģetatīvo nervu sistēmu, palīdz mazināt iekšējo saspringumu, nemieru un fiziskā stresa izpausmes.
5. Miega traucējumi un bezmiegs:
IZF seansi spēj uzlabot miega kvalitāti, ietekmējot tādus rādītājus kā asinsspiediens, sirdsdarbība un miega kvalitātes indeksi - klienti bieži ziņo, ka vieglāk aizmieg un retāk mostas naktī.
6. Hroniskas sāpes, migrēnas, psihosomatiski traucējumi:
Smadzeņu pašregulācijas uzlabošana var palīdzēt mazināt sāpju intensitāti, migrēnu biežumu un dažādus somatiskus simptomus,
7. Impulsivitāte un atkarības:
Normalizējot smadzeņu uzbudinājuma slieksni, IZF var uzlabot impulsu kontroli un atkarību ārstēšanas procesu kā papildmetode.
8. Ēšanas traucējumi un svara regulācija:
Atsevišķi pētījumi rāda, ka IZF var mazināt emocionālo ēšanu un pārēšanās epizodes, ietekmējot smadzeņu atalgojuma un pašregulācijas sistēmas.
Kā norit IZF seanss MVC?
1. Pirms pirmā seansa mēs:
Veicam sākotnējo izvērtējumu: anamnēze, galvenās grūtības, medicīniskā/psiholoģiskā vēsture.
Nosakām mērķus: piemēram, uzlabot miegu, mazināt trauksmi, mazināt UDHS simptomus, samazināt nogurumu.
Vienojamies par seansu biežumu un kursu: parasti 1–2 reizes nedēļā, kursa sākumā vēlams regulārāk.
2. Seansa gaita
Klients sēž ērti krēslā.
Uz galvas ādas ar speciālu pastu tiek piestiprināti mazi sensori (elektrodi), klients uzliek austiņas vai raugās ekrānā, kur redzams atgriezeniskās saites saturs. Atgriezeniskā saite ir maiga un netieša.
Elektrodi tikai nolasa smadzeņu elektrisko aktivitāti caur galvas ādu - tie nepārraida strāvu un nesūta impulsus.
Video vai skaņa nedaudz mainās atkarībā no smadzeņu ritma. Smadzenes pamana, kādā ritmā atgriezeniskā saite ir vispatīkamākā, un pakāpeniski pielāgojas – tas ir mācīšanās process, kas notiek zemapziņas līmenī, bez apzinātas piepūles.
Klientam nav jādara “nekas īpašs”. Nav jācenšas “domāt pozitīvi” vai “relaksēties pareizi”. Pietiek sēdēt, būt klātesošam un ļaut smadzenēm saņemt informāciju.
Subjektīvā pieredze seansa laikā:
– ķermenis atslābst, elpošana palēninās, parādās mierīguma sajūta;
– reizēm klienti iesnaužas vieglā transa stāvoklī;
– dažkārt ir pamanāmas: nopūtas, dziļāka ieelpa, žāvāšanās, siltuma sajūta, vieglas tirpas – tas parasti tiek uzskatīts par labu regulācijas zīmi.
3. Pēc seansa
Pirmās stundas pēc seansa iesakām neplānot intensīvu garīgu slodzi, ļaujot smadzenēm “integrēt” izmaiņas, kā arī neiesakām sociālo tīklu un digitāla satura platformas ar trauksmi izraisošu saturu. Daudzi klienti ziņo, ka tajā pašā naktī miegs kļūst dziļāks, bet nākamajā dienā – prāts skaidrāks un trauksme mazāka.
Cik seansu parasti nepieciešms?
IZF ir smadzeņu mācīšanās process – līdzīgi kā jauna prasme vai ķermeņa treniņš.
Pirmās izmaiņas klienti bieži pamana pēc aptuveni 5–10 seansiem.
Stabilākiem, noturīgiem rezultātiem parasti nepieciešami ap 20 seansiem.
Klīniskos gadījumos (PTSS, smagi UDHS, hroniski traucējumi) nereti vajadzīgs lielāks seansu skaits.
Seansu regularitāte, īpaši kursa sākumā, ir ļoti svarīga – jo biežāk un konsekventāk smadzenes “trenējas”, jo ātrāk veidojas jauns pašregulācijas “mehānisms”.
Drošība un blakusparādības
Pieejamie dati rāda, ka:
nelabvēlīgas blakusparādības pētījumos nav dokumentētas;
blakusparādības, ja parādās, parasti ir vieglas un pārejošas (piemēram, īslaicīgs nogurums, miegainība, viegla noslodzes sajūta).
IZF var pielietot dažādos vecumos – no maziem bērniem līdz senioriem, protokoli tiek pielāgoti nervu sistēmas jutīgumam.
Ieguldījums ilgtermiņa labsajūtā
Infra-zemo frekvenču neirofīdbeks nav tikai īslaicīga simptomu mazināšana – tas ir ieguldījums nervu sistēmas stabilitātē un smadzeņu līdzvsarotā darbībā. Līdzsvarotākas smadzenes nozīmē vairāk miera, skaidrības un spējas pilnvērtīgi dzīvot gan pieaugušajiem, gan bērniem.
Labāka koncentrēšanās un skaidrāks prāts
Uzlabojas uzmanība, domāšanas skaidrība un spēja ilgāk noturēt fokusu gan darbā, gan mācībās.
Mazāks stresa un trauksmes
Nomierinās nervu sistēma, samazinās iekšējais saspringums un pārmērīga emocionālā reaktivitāte.
Kvalitatīvāks miegs un vairāk enerģijas
Vieglāka iemigšana, dziļāks miegs un labāka pašsajūta dienas laikā.
Drošība un IZF process
IZF neirofīdbeks tiek uzskatīts par ļoti drošu metodi jebkurā vecumā. Seansi ir mierīgi un relaksējoši – elpošana palēninās, ķermenis atslābst, un smadzenes pakāpeniski pielāgojas līdzsvarotākam darbības režīmam.
Pirmās izmaiņas parasti ir jūtamas pēc 5–10 seansiem, savukārt noturīgākam efektam ieteicams aptuveni 20 seansu kurss. Regularitāte, īpaši kursa sākumā, būtiski ietekmē rezultātus.
IZF neirofīdbeka kurss tiek veidots kā secīgu seansu process, kuru laikā smadzenes iemācās un apgūst stabilāku darbības režīmu. Intervences ir netiešs mācīšanās un treniņu process, kuru laikā tās līdzsvarojas.
Metode ir piemērota dažāda vecuma klientiem, jo tā neprasa apzinātu piepūli.

Salīdzinājums ar citiem neirofīdbeka seansu veidiem
Piesakies konsultācijai
Seansa ilgums: 45–60 minūtes
Ieteicamais kurss: sākot no 10 līdz 20 + sesijām, atkarībā no grūtībām un mērķiem
Seansu biežums: 1–2 reizes nedēļā (pēc vienošanās)
Cena: 50,00€
1 personai, rezervējot vairāk par 1 seansu dienā, katrs nākamais maksā 40,00€
10 seansu priekšapmaksa: 350,00€
Viens seanss bērnam (līdz 16 gadu vecumam): 40,00€
Biežāk uzdotie jautājumi
Nē. Elektrodu uzlikšana ir maiga un pati procedūra ir neinvazīva. Parasti tiek uztverta kā patīkama un atslābinoša.
Nē. Elektrodi tikai nolasa smadzeņu elektrisko aktivitāti. Smadzenes saņem informāciju ar skaņu un attēlu palīdzību ekrānā, kas mainās atkarībā no to aktivitātes.
Parasti 45–60 minūtes, no kurām daļa ir veltīta īsam stāvokļa novērtējumam un sesijas parametrizēšanai, bet pati treniņa seansa daļa – 30 - 40minūtes.
Nē. IZF var darboties kā atbalstoša metode, kas palīdz nervu sistēmai kļūt stabilākai, bet tā neaizstāj ārsta vai psihoterapeita darbu. Daudziem klientiem optimāli rezultāti ir kombinācijā ar citām terapijām.
Pirmās izmaiņas daļa cilvēku pamana jau pēc dažiem seansiem (piemēram, uzlabotu miegu, mazāku iekšēju saspringumu). Pirmie pamanāmie uzlabojumi aptuveni pēc 5-6 seansiem un noturīgāki efekti parasti veidojas pēc 15–20 sesijām, atkarībā no ilguma un intensitātes.
Jā, šī metode bieži tiek izmantota ar bērniem, īpaši UDHS un AST, trauksmes, miega, emociju pašregulācijas grūtību gadījumos. Treniņi ir pasīvi – bērniem reizēm palīdz piesaisti ar filmu vai rotaļlietu, kas sinhronizēta ar feedback ritmu.
